predikatīvs
Predikatīvs ir gramatiska funkcija, kas apzīmē teikuma daļu, kas saistīta ar teikuma galveno darbības vārdu un raksturo teikuma priekšmetu (parasti teikuma virsnieku). Tas izsaka priekšmeta īpašību, stāvokli vai identitāti un bieži sastopams kopā ar darbības vārdiem "būt", "kļūt", "tapt" u.c.
Galvenās pazīmes:
- Atbild uz jautājumu "Kāds?", "Kāda?", "Kas?" (identitātes gadījumā).
- Var būt īpašības vārds, līdzības vārds, substantiīvs (vietniekvārds, lietvārds) vai prievārdu izteiciens.
- Saskaņojas ar teikuma priekšmetu dzimtē, skaitlī un locījumā (ja iespējams).
Piemēri:
1. Īpašības vārds kā predikatīvs:
"Saule ir spilgta."
("spilgta" raksturo priekšmetu "Saule")
2. Lietvārds kā predikatīvs (identitāte):
"Viņš ir skolotājs."
("skolotājs" norāda priekšmeta identitāti)
3. Līdzības vārds kā predikatīvs:
"Bērni kļuva priecīgi."
("priecīgi" izsaka stāvokļa izmaiņu)
4. Vietniekvārds kā predikatīvs:
"Šis grāmata ir mana."
("mana" norāda piederību)
5. Prievārdu izteiciens kā predikatīvs:
"Viņa ir labā garastāvoklī."
(izsaka stāvokli ar prievārdu konstrukciju)
Atšķirība no atribūta:
Predikatīvs vienmēr ir saistīts ar darbības vārdu un veido teikuma daļu, bet atribūts (apzīmētājs) tieši pievienojas lietvārdam (piem., "spilgta saule" — šeit "spilgta" ir atribūts).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.