"Prātnieks" nozīme:
Cilvēks, kas nodarbojas ar intelektuālu darbu, pētniecību vai filozofiju; domātājs, zinātnieks, teorētiķis. Vārds nereti lietots ar ironisku/negatīvu nokrāsu, lai norādītu uz cilvēku, kas pārāk daudz teorizē, bet maz rīkojas.
Piemēri:
1. Nopietnā nozīmē:
"Aristotelis bija sengrieķu prātnieks, kura idejas ietekmēja Rietumu filozofiju."
2. Ironiskā nozīmē:
"Visi kafejnīcas prātnieki zina, kā valsti labot, bet pats neko nedara."
3. Mūsdienu kontekstā:
"Zinātnes pasaulē viņš tiek uzskatīts par lielu prātnieku tehnoloģiju jomā."
Sinonīmi: domātājs, teorētiķis, intelektuālis, pētnieks.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.