prātīgs
prātīgs īp.- Gudrs un apdomīgs. P. cilvēks.
- Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības; pārdomāts, apsvērts. P. vārds. Tas nav prātīgi darīts. Prātīgi spriest, runāt.
Atvasinājumi: prātīgs -ais; s. -a, -ā;- Tāds, kas izturas, rīkojas, runā saskaņā ar saviem apzināti pieņemtiem lēmumiem. // Tāds, kurā izpaužas šādas īpašības. // Pārdomāts, uzmanīgs, arī lēns (par darbību, rīcību).
- Tāds, kam ir noteikta jēga, tāds, kurā iegūst vēlamos rezultātus (par darbību, norisi). // Parasti savienojumā ar "(ne)kas": vēlams, arī nozīmīgs.
Atvasinājumi: |
Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'pratigs' reikšmę, galite ją pakeisti:
REDAGUOTI BETA
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.