postimpresioniste
Postimpresionisms (no franču postimpressionnisme — "pēc impresionisma") ir mākslas virziens, kas attīstījās 19. gadsimta beigās — 20. gadsimta sākumā kā reakcija uz impresionisma ierobežojumiem.
Tā galvenās iezīmes:
- Lielāka uzmanība formai, struktūrai un simboliskai satura izteiksmībai.
- Spilgti, emocionāli krāsu lietojums, bieži vien patvaļīgs.
- Eksperimenti ar formu, perspektīvu un kompozīciju.
- Individuālākais mākslinieka redzējums, nevis tikai tieša dabas atveide.
Galvenie pārstāvji un piemēri:
1. Vinsents van Gogs (Vincent van Gogh)
— Piemērs: "Zvaigžņu nakts" (1889) — izkropļotas formas, spirālveida mākoņi, emocionāls krāsu lietojums.
2. Pols Sezāns (Paul Cézanne)
— Piemērs: "Lielā kalne" (1895–1906) — ģeometriskas formas, pētījumi par telpiskumu un struktūru.
3. Pols Gogēns (Paul Gauguin)
— Piemērs: "No kurienes mēs nākam? Kas mēs esam? Kurp mēs ejam?" (1897) — simbolisks saturs, dekoratīvi plaknes, tropiskas krāsas.
4. Anrī de Tulūzs-Lotreks (Henri de Toulouse-Lautrec)
— Piemērs: "Mulenrūžas balle" (1889–1890) — grafiskas līnijas, teatrālas ainas no Parīzes naktsdzīves.
Postimpresionisti ietekmēja nākamos virzienus, piemēram, fovismu, kubismu un ekspresionismu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.