Popmāksla (no angļu: pop art) ir mākslas virziens, kas radās 1950.–1960. gadu mijā Lielbritānijā un ASV. Tā raksturīgā iezīme ir ikdienišķu, masu kultūras un komerciālu tēmu izmantošana, bieži vien ar ironisku vai kritisku pieeju. Popmāksla pauž interesi par patērētāju sabiedrību, reklāmu, komiksiem un slavenībām, atsakoties no tradicionālās "augstās" mākslas elitārisma.
Galvenās īpašības:
- Darbi bieži balstīti uz masveidā reproducētiem attēliem.
- Izmanto spilgtas, košas krāsas.
- Ietver komerciālus produktus, slavenības vai ikoniskus simbolus.
- Bieži lieto tehnikas kā druku, kolāžu vai apjomīgus objektus.
Piemēri:
1. Endijs Vērhols (ASV) – viens no slavenākajiem popmāksliniekiem.
- "Campbell's Tomato Soup" (1962) – glezna, kas attēlo konservu zupas kārbu, simbolizējot masveida patēriņu.
- Mērilina Monroes portretu sērija – daudzkrāsaini druku portreti, kas komentē slavas un masu mediju fenomēnu.
2. Rojs Lichtenšteins (ASV) – pazīstams ar komiksu stilā veidotiem darbiem.
- "Whaam!" (1963) – lielformāta glezna, kas imitē komiksa kadrus ar teksta burbuliem un punktētu tonalitāti.
3. Ričards Hamiltons (Lielbritānija) – viens no popmākslas aizsācējiem.
- "Just what is it that makes today's homes so different, so appealing?" (1956) – kolāža, kas apvieno reklāmas, ķermeņu kultūras un tehnoloģiju tēmas.
Popmāksla ir ietekmējusi gan mākslu, gan dizainu, reklāmu un pat mūsdienu digitālo kultūru, liekot pārdomāt robežu starp "elitāro" un "populāro".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.