polisindetons
"Polisindetons" (no grieķu valodas: πολυσύνδετον — "daudz savienots") ir stilistisks paņēmiens, kurā teikuma daļas vai vārdi tiek savienoti ar atkārtotiem savienības "un" (bieži arī "vai", "bet" u.c.), neizmantojot komatus.
Galvenās iezīmes:
- Radīt ritmisku, strauju, uzkrājošu vai emocionālu izteiksmi.
- Izmantots daiļliteratūrā, runās, dzejā.
- Pretējs asisindetonam (savienību izlaišana).
Piemēri latviešu valodā:
1. Dzejā:
"Un es gribu, un es varu, un es zinu, un es teikšu."
(Emocionāls uzsvars, ritma pastiprināšana.)
2. Runā (retorika):
"Mēs cīnījāmies un strādājām un ticējām un uzvarējām!"
(Dinamiskums, enerģijas pārnešana.)
3. Prozā:
"Viņš skatījās logā un domāja un atcerējās un smaidīja."
(Garīgu procesu vai darbību plūsmas atspoguļojums.)
Slavens piemērs no pasaules literatūras (tulkojums):
"Un nāca un redzēja un uzvarēja." (Jūlija Cēzara vēstījums par kauju — "Vēnī, vīdī, vīcī").
Polisindetons bieži lietots, lai radītu episkumu, svinīgumu, satraukumu vai darbību virkni, kas liek lasītājam/klausītājam justies iesaistītam notikumu straumē.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.