Polimorfisms (no grieķu: _poly_ — "daudz", _morphē_ — "forma") nozīmē spēju pieņemt dažādas formas vai izpausmes.
Galvenās nozīmes:
1. Bioloģijā — viena suga organismiem atšķirīgas formas (piemēram, bites kolonijā: darba bites, ķēniņš, tēviņš).
2. Ķīmijā — vielas spēja kristalizēties dažādās struktūrās (piemēram, ogleklim: dimants, grafīts, grafēns).
3. Programmēšanā — iespēja izmantot vienu interfeisu dažādiem datu tipiem vai objektiem (piemēram, funkcija, kas strādā ar dažādiem datu tipiem).
Piemēri:
1. Bioloģisks polimorfisms:
- Kāpuri var būt kustīgi (tārpi) vai nekustīgi (kūniņi), lai gan pieder vienai attīstības fāzei.
- Zemestrīču bites: darbinieces, ķēniņš un tēviņi izskatās un funkcionē atšķirīgi.
2. Ķīmiskais polimorfisms:
- Ūdens — var būt šķidrums, ledus vai tvaiks atkarībā no temperatūras.
- Kalcija karbonāts — atrodams kaļķakmens un marģa formā.
3. Programmēšanas polimorfisms:
- Funkciju pārslodze — viena funkcijas nosaukuma izmantošana dažādām darbībām (piemēram, `saskaitīt(2, 3)` un `saskaitīt("Sveiki, ", "pasaule!")`).
- Klasešu mantojums — bāzes klases metode tiek pārdefinēta atvasinātajā klasē (piemēram, `Dzīvnieks` klasei metodes `runāt()`, kas `Sunim` izvada "Vau!", bet `Kaķim` — "Ņau!").
Īsumā: polimorfisms ir daudzveidības princips, kas ļauj vienai būtībai izpausties dažādos veidos atkarībā no konteksta.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.