polimetrija
"Polimetrija" ir literatūrzinātnisks termins, kas apzīmē vienā literārā darbā vai tā fragmentā dažādu metru (pantiķu) mijiedarbību vai maiņu. Tas rada ritmisku daudzveidību un bieži vien pastiprina teksta izteiksmīgumu.
Īsumā:
Tas ir dažādu pantmēru kombinēšana vienā darbā.
Piemēri:
1. K. Skalbes pasaka "Kaķīša nams" (latviešu literatūra):
Tekstā mainās brīvais pantmērs un klasiskie metri (piemēram, jambu un trohēju mijas), lai atbilstu stāsta noskaņai — no spraiguma līdz liriskām piezīmēm.
2. A. Čaksa dzejolis "Mūžības skartie":
Dzejolī polimetrija izmantota, lai apvienotu episkos fragmentus (ilgākus pantmērus) ar īsām, asām rindām, kas rada dinamiku un kontrastu.
3. J. Rainis "Uguns un nakts":
Drāmā polimetrija atrodama dažādu varoņu monologos — piemēram, spožs, ritmisks pantmērs var pāriet meditatīvā, lēnā pantā, atspoguļojot tēla iekšējās pārmaiņas.
Polimetrija bieži sastopama:
- Dzejā, lai izteiktu emocionālas vai tematiskas pārejas.
- Drāmās, lai diferencētu varoņu runas vai noskaņas.
- Prozas dzejas elementos (pasakās, dzejprozā).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.