polimērija

Polimērija (no grieķu: poly — ‘daudz’, meros — ‘daļa’) ir ķīmisks process, kurā mazas molekulas (monomēri) savienojas ķēdēs vai tīklos, veidojot lielas molekulas — polimērus. Tas ir viens no svarīgākajiem rūpniecības procesiem, ko izmanto dažādu materiālu ražošanā.

Galvenās iezīmes:
- Monomēri atkārtojas polimēra struktūrā.
- Rezultātā rodas materiāli ar atšķirīgām fizikālajām īpašībām (elastīgums, izturība utt.).

Piemēri:
1. Polietilēns — iegūst no etilēna monomēriem.
Lietojums: plastmasas maisiņi, pudeļu iepakojums.
2. Polivinilhlorīds (PVC) — veidojas no vinilhlorīda.
Lietojums: caurules, grīdas segumi, logu rāmji.
3. Polistirols — iegūst no stirola.
Lietojums: putuplasta trauki, siltumizolācija, rotaļlietas.
4. Dabīgi polimēri — piemēram, celuloze (kokvilna, koksne) vai proteīni (zīda pavedieni, mati).

Polimērija ir pamatā plastmasām, sintētiskajām šķiedrām, līmvielām un daudziem ikdienas priekšmetiem.

Įrašas
Paaiškinimas	Polimērija (no grieķu: poly — ‘daudz’, meros — ‘daļa’) ir ķīmisks process, kurā mazas molekulas (monomēri) savienojas ķēdēs vai tīklos, veidojot lielas molekulas — polimērus. Tas ir viens no svarīgākajiem rūpniecības procesiem, ko izmanto dažādu materiālu ražošanā. Galvenās iezīmes: - Monomēri atkārtojas polimēra struktūrā. - Rezultātā rodas materiāli ar atšķirīgām fizikālajām īpašībām (elastīgums, izturība utt.). Piemēri: 1. Polietilēns — iegūst no etilēna monomēriem. Lietojums: plastmasas maisiņi, pudeļu iepakojums. 2. Polivinilhlorīds (PVC) — veidojas no vinilhlorīda. Lietojums: caurules, grīdas segumi, logu rāmji. 3. Polistirols — iegūst no stirola. Lietojums: putuplasta trauki, siltumizolācija, rotaļlietas. 4. Dabīgi polimēri — piemēram, celuloze (kokvilna, koksne) vai proteīni (zīda pavedieni, mati). Polimērija ir pamatā plastmasām, sintētiskajām šķiedrām, līmvielām un daudziem ikdienas priekšmetiem.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.