polarogrāfs
"Polarogrāfs" ir elektroķīmijas ierīce, ko izmanto vielu kvalitatīvai un kvantitatīvai analīzei, pamatojoties uz to reducēšanās vai oksidēšanās procesu izpēti, mērot elektrisko strāvu atkarībā no pieliktā sprieguma. Tas īpaši efektīvi nosaka metālu jonus un organisko savienojumu klātbūtni šķīdumos.
Galvenās iezīmes:
- Izmanto stāvokļa (dzīvsudraba piliena) elektrodu.
- Reģistrē polarogrammu (strāvas-sprieguma līkni).
- Metodi sauc par polarogrāfiju.
Piemēri lietojumiem:
1. Vides analīze — noteikt smago metālu (svina, kadmija, cinka) koncentrāciju ūdenī.
2. Farmācijā — analizēt zāļu aktīvās vielas vai piemaisījumus.
3. Pārtikas rūpniecībā — pārbaudīt pārtikas produktos esošo vielu (piemēram, nitrātu) daudzumu.
4. Kliniskajā laboratorijā — noteikt skābekļa saturu asinīs vai bioloģiskos šķīdumos.
Vēsturiski polarogrāfu 1922. gadā izgudroja čehu ķīmiķis Jaroslavs Hejrovskis, kas par to saņēma Nobela prēmiju ķīmijā (1959). Mūsdienās polarogrāfiju biežāk aizstāj modernākas metodes (piemēram, diferenciālā impulsa polarogrāfija), bet tās pamatprincipi joprojām ir svarīgi analītiskajā ķīmijā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.