Polarizators (angļu: polarizer) ir optisks elements, kas filtrē gaismu, ļaujot iziet tikai noteiktas polarizācijas gaismas viļņiem, savukārt bloķējot citus. Tas tiek izmantots, lai samazinātu atspīdumus, uzlabotu kontrastu vai analizētu materiālu īpašības.
Galvenās nozīmes:
1. Fizikā/optikā: Ierīce, kas pārveido nepolarizētu gaismu par lineāri polarizētu.
2. Pārnestā nozīmē (reti): Cilvēks vai faktors, kas sabiedrībā rada polarizāciju (starpības, konfliktus).
Piemēri:
1. Saulesbrilles ar polarizētiem stikliem – noņem atspīdumus no ūdens virsmas vai slapja ceļa.
2. Fotokameru polarizācijas filtri – padara debesis tumšākas un uzlabo krāsu piesātinājumu ainavās.
3. Kristāla polarizators mikroskopijā – pēta minerālu optiskās īpašības.
4. LCD ekrāni – izmanto polarizatorus, lai kontrolētu pikseļu gaismas caurlaidību.
Piezīme: Latviešu valodā biežāk lietotais termins ir "polarizācijas filtrs" vai vienkārši "polarizators".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.