"Poķis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē mazu, bieži nozagtu priekšmetu, kā arī noziedzīgu nodarījumu vai krāpšanu.
Galvenās nozīmes:
1. Mazs priekšmets (īpaši nozagts) – "Viņš kabatā paslēpa nelielu poķi."
2. Noziegums, krāpšana – "Izmeklētāji atklāja lielu finanšu poķi."
3. Neliels daudzums (sarunvalodā) – "Uz grāda bija palicis tikai poķis salmu."
Piemēri teikumos:
- "Policija notvēra zagli ar vairākiem dārgmetālu poķiem."
- "Uzņēmuma grāmatvedībā atklāja poķi – trūkstošas 10 000 eiro."
- "Bērns satvēra poķi smilšu un izkaisīja to."
Etimoloģija: Vārds cēlies no vācu valodas (Pokus – "triks, blēdība") vai poļu (pokaz – "demonstrēšana, triks"). Latviešu valodā tas iesakņojies 19. gadsimtā, saistībā ar noziedzību un maziem priekšmetiem.
Lietojuma piezīme: Bieži lietots kriminālajā žargonā un sarunvalodā, oficiālos dokumentos retāk.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.