plutokrātija
Plutokrātija (no grieķu: ploutos — "bagātība" + kratos — "vara") ir valsts pārvaldes forma, kurā reālo varu koncentrē bagātais slānis (plutokrāti) vai finanšu elites. Tā nav oficiāla valsts iekārta, bet gan sistēma, kurā lēmumus ietekmē galvenokārt lielkapitāls.
Galvenās iezīmes:
- Politikas un ekonomikas lēmumus dominē bagātie indivīdi, korporācijas vai finanšu grupas.
- Bagātība nodrošina ietekmi uz vēlēšanām, likumdošanu un medijiem.
- Bieži saistīta ar korupciju un sociālo nevienlīdzību.
Piemēri:
1. ASV 19.–20. gs. mijā — "Zelta laikmets" un "Slinkā divdesmitie", kad industriāļi (piemēram, Rokfelleri, Karnegī) kontrolēja politikas lēmumus caur lobēšanu un partiju finansēšanu.
2. Mūsdienu oligarhijas — valstis kā Krievija, kur lielu ietekmi valsts pārvaldē un ekonomikā ir šauram bagātu indivīdu lokam (oligarhiem).
3. Korporatīvā ietekme — daudzās valstīs lielu uzņēmumu lobisti faktiski veido likumus, kas sekmē to intereses (piemēram, farmācijas vai naftas nozares ietekme uz vides vai veselības politikām).
Svarīgi: Plutokrātiju bieži sajauž ar oligarhiju (vara šaurai grupai), taču plutokrātijā uzsvars ir tieši uz bagātības kā varas avota dominanci.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.