"Pļurkšķis" latviešu valodā nozīmē īss, asš skaņas efekts, kas parasti rodas, kādam slapjam vai mitram priekšmetam strauji atsitoties pret cietu virsmu, kā arī pašu šādu notikumu.
Būtībā tas ir skaņas vārds (onomatopēja), kas atdveš konkrētu troksni.
Piemēri lietojumam:
1. Kā troksnis:
"No koka nokrita liels piliena pļurkšķis."
"Klusajā mežā dzirdējās tikai pļurkšķis, kad vāvere nokāpa peļķē."
2. Kā darbības apzīmējums (darbības vārda formā):
"Viņš pļurkšķēja dubļos un sabožāja kurpes."
"Zivs pļurkšķēja ūdenī un pazuda."
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā) – par kaut ko, kas notiek ātri vai neveiksmīgi:
"Visa viņa ideja pļurkšķa beigās." (tika izjaukta/neizdevās)
Līdzīgi vārdi:
- "Pļukšķis" – bieži lietots sinonīms.
- "Šļaksti" – vairāk par šļakatām, šļakstīšanu.
- "Pļāpāšana" – atšķirīgs, vairāk saistīts ar runāšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.