pliukš
"Pliukš" ir skaņas vārds (onomatopēja), kas apzīmē īsu, asu skaņu, kas rodas, kaut ko ātri iegremdējot šķidrumā vai izvelkot no tā. Tas bieži lietots, lai atdarinātu skaņu, kad ūdenī iemērk vai izvelk nelielu priekšmetu, vai arī, kad šķidrums pārlejas ar lēcienu.
Piemēri:
1. Darbības aprakstā:
Viņš iemērka otu krāsā — pliukš!
2. Dabiskā skaņa:
No dīķa atskanēja pliukš — iespējams, krupis nokrita ūdenī.
3. Metaforiski:
Grāmatu pliukš iesvieda ūdenī un aizmirsa par to. (šeit — asa, ātra iemēršanās)
Līdzīgi skaņas vārdi: "plunkšķ", "šļakšķ", "pluskšķ" (atkarībā no konteksta un skaņas ilguma/ intensitātes).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.