plēsonis
"Plēsonis" latviešu valodā nozīmē laupītājs, zaglis, mantu atņēmējs (īpaši tie, kas izmantojot vardarbību vai apdraudot dzīvību).
Vārds cēlies no darbības vārda "plēst" — 'rāpt, laupīt'.
Piemēri lietojumā:
1. Vēsturiski:
"Viduslaikos Baltijas jūras krastos bieži uzbruka vikingu plēsoņi."
2. Mūsdienu lietojums (pārnestā nozīmē):
"Tas uzņēmums ir īsts plēsonis — pārņem mazākas firmas un atlaiž darbiniekus."
3. Dabā (bioloģijā):
"Lapsa ir veikls plēsonis, kas medī grauzējus un putnus."
(Šeit nozīme ir "plēsējs" — dzīvnieks, kas medī citus dzīvniekus.)
Svarīgi: Kontekstā par cilvēkiem "plēsonis" bieži nosauc slepkavu, bandītu vai sociāli bīstamu personu, ne tikai vienkāršu zagtāju.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.