"Plerkšķis" ir skaņvārds (onomatopēja), kas apzīmē īsu, asu, sausu skaņu, kas rodas, kad kaut kas ātri pārtrūkst, plīst vai atslābinās.
Piemēri:
1. Lietošana par pārtrauktu kustību/saitu:
"Kad viņš vilka auklu, tā pēkšņi plerkšķa un noplīsa."
"Zarā plerkšķa, un liela sniega kāpa nokrita zemē."
2. Lietošana par skaņu dabā vai tehnikā:
"Ledus zem kājām plerkšķa un ieplaisāja."
"Vecā koka grīda plerkšķa zem soļiem."
3. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Sarunā starp viņiem it kā kaut kas plerkšķa – vairs nerunā." (pārtraukta attiecība/saziņa).
Sinonīmi (atkarībā no konteksta): krakšķis, brīkšķis, čirkstis.
Atšķirība: "Plerkšķis" biežāk saistīts ar pārtrūkšanu, nevis krakšķēšanu vai spridzināšanu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.