Plazmīda ir neliela, gredzenveida divu pavedienu DNS molekula, kas pastāv neatkarīgi no hromosomālās DNS baktēriju šūnās. Tās var pārnest papildu īpašības (piemēram, rezistenci pret antibiotikām) un bieži tiek izmantotas biotehnoloģijā kā vektori.
Galvenās nozīmes:
1. Ģenētiskā informācija – nes papildu gēnus, kas var nodrošināt priekšrocības (piemēram, izturību pret antibiotikām, toksīnu ražošanu).
2. Replikācija – var neatkarīgi dubultoties baktērijās.
3. Pārnese – var tikt pārnesta starp baktērijām (konjugācija).
Piemēri:
1. R-plazmīdas – nodrošina rezistenci pret antibiotikām (piemēram, penicilīnu vai tetraciklīnu).
2. Ti-plazmīdas – atrodas augu patogēnās baktērijās (piemēram, Agrobacterium tumefaciens), izraisa augu audu augšanu (vēža veidošanos). Biotehnoloģijā izmantotas, lai ievadītu gēnus augos.
3. pUC19 – mākslīgi izveidota plazmīda, ko plaši lieto klonēšanai un gēnu inženierijā laboratorijās. Satur antibiotiku rezistences gēnus un daudzas ierobežošanas endonukleāzu vietas.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.