"Pļaukāt" nozīme:
Tas ir darbības vārds, kas apzīmē strauju, skaļu sitienu, plīkšķināšanu vai plaukšķināšanu, bieži vien ar platu, plakanu virsmu (piemēram, ar delnu, audeklu, zivju asti). Var lietot gan burtiskā, gan pārnestajā nozīmē.
Piemēri:
1. Burtiskā nozīme:
"Viņš pļauka zivi pret akmeni, lai to nomierinātu."
"Vējš pļaukāja buras kā šautenes."
2. Pārnestā nozīme (sarunvalodā):
"Lietus lāses pļaukāja pa logu rūti." (skanēja asi un skaļi)
"Bērns pļaukāja pa ūdeni, spēlējoties baseinā."
Sinonīmi: plaukšķināt, plākšķēt, sist (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.