"Pļauka" ir dzejiska vai dialektiska forma no vārda "pļava", kas nozīmē zāļu lauks, ganības, zālājs — atvērta, ar zāli apaugusi vieta, bieži ar zemu zāli, piemērotā ganībām vai siena pļaušanai.
Piemēri:
1. Dzejā:
"Klusi gāju pļaukas malā,
kur vējiņš zāli šalc."
(šeit "pļauka" lietota kā pļava, lauks)
2. Dialektos/vēsturiskos tekstos:
"Tēvs aizgāja uz pļauku govis ganīt."
(nozīmē: uz pļavu, ganībām)
Piezīme: Mūsdienu latviešu literārajā valodā biežāk lieto "pļava", bet "pļauka" var sastapt tautasdziesmās, dzejā vai reģionālajos runas variantos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.