plānprātiņš
"Plānprātiņš" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē cilvēku ar ierobežotu saprātu, viegli pieņemamu, naivu vai muļķīgu. Tas ir diezgan sarunvalodas izteiciens, kas nereti lietots ar nosodošu vai nievājošu nokrāsu.
Nozīme īsumā:
- Vājprātīgs, muļķīgs cilvēks.
- Naivs vai nepiedodošs cilvēks, kas viegli pakļaujas citiem.
- Ierobežotas intelektuālās spējas.
Piemēri lietojumā:
1. Tas plānprātiņš atkal ticēja visām tām tukšajām runām!
(Šeit vārds uzsver cilvēka naivitāti un vieglticību.)
2. Neklausies viņā – viņš ir parasts plānprātiņš, kurš pats nezina, ko runā.
(Norāde uz ierobežotu saprātu vai muļķību.)
3. Kādu plānprātiņu viņš atrada, lai pārdevu šo grauzdētu mašīnu!
(Nievojoša nozīme – cilvēks, kas pieņem nepiedodošus lēmumus.)
Sinonīmi: muļķis, vājprātis, naivulis, vieglprātis.
Antonīmi: gudrīnis, gudrgalvis, atjautīgais.
Vārds "plānprātiņš" ir veidots no divām daļām: "plāns" (t.i., sekls, neizteikts) un "prāts", kas kopā rada nozīmi par "seklu prātu".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.