plakšķiens
"Plakšķiens" ir skapu vārds (onomatopēja), kas apzīmē īsu, asi, plakanu skaņu, kas rodas, piemēram, sitot plakanu priekšmetu pret virsmu, ūdeni vai plaukstas.
Piemēri lietojumā:
1. Dabā/darbībā:
"Viņš iemētāja akmeni ezerā, un atskanēja kluss plakšķiens."
"No virtuves dzirdējās plakšķiens — iespējams, uz grīdas nokrita šķīvis."
2. Pārnestā nozīmē (sarunvalodā):
"Pēc tā vārda telpā iestājās pilnīgs plakšķiens — visi apklusa." (kā pēkšņa klusuma metafora)
"Viņa dusmas beidzās ar plakšķienu — tikai vārdi, bet ne darbi." (kā neveiksmes vai nieka izteiciens)
Sinonīmi (atkarībā no konteksta):
plaukšķiens, blīkšķis, pļaskšķis (līdzīgas skaņas).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.