plaknulis

"Plaknulis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku, kas raksta vai runā plakanā, banālā, neizteiksmīgā veidā, bez dziļuma vai oriģinalitātes. Tas bieži attiecas uz cilvēkiem, kuri rada mākslu, literatūru vai runā tā, ka to saturs ir sekls, nepārdomāts vai stereotipisks.

Piemēri lietojumam:

1. Literatūrā:
"Viņa dzeja bija tik vienkārša un bez iztēles, ka kritiķi viņu nosauca par plaknuli."

2. Ikdienas sarunā:
"Neklausies viņa lekcijās – viņš ir īsts plaknulis, atkārto tikai vispārzināmas patiesības."

3. Mākslas kontekstā:
"Šī gleznotāja darbi ir dekoratīvi, bet bez dvēseles – daži to dēvē par mākslas plaknuli."

Sinonīmi: seklis, banālists, nemantojis (sarunvalodā).
Antonīmi: daiļradīgs, oriģināls, dziļš, iztēles bagāts.

Vārds "plaknulis" nereti lietots ar negatīvu nokrāsu, izsakot nicinājumu vai vērtējumu par trūkstošu radošumu vai intelektuālo saturu.

Įrašas
Paaiškinimas	"Plaknulis" latviešu valodā ir vārds, kas apzīmē cilvēku, kas raksta vai runā plakanā, banālā, neizteiksmīgā veidā, bez dziļuma vai oriģinalitātes. Tas bieži attiecas uz cilvēkiem, kuri rada mākslu, literatūru vai runā tā, ka to saturs ir sekls, nepārdomāts vai stereotipisks. Piemēri lietojumam: 1. Literatūrā: "Viņa dzeja bija tik vienkārša un bez iztēles, ka kritiķi viņu nosauca par plaknuli." 2. Ikdienas sarunā: "Neklausies viņa lekcijās – viņš ir īsts plaknulis, atkārto tikai vispārzināmas patiesības." 3. Mākslas kontekstā: "Šī gleznotāja darbi ir dekoratīvi, bet bez dvēseles – daži to dēvē par mākslas plaknuli." Sinonīmi: seklis, banālists, nemantojis (sarunvalodā). Antonīmi: daiļradīgs, oriģināls, dziļš, iztēles bagāts. Vārds "plaknulis" nereti lietots ar negatīvu nokrāsu, izsakot nicinājumu vai vērtējumu par trūkstošu radošumu vai intelektuālo saturu.
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.