plakankalne
"Plakankalne" ir ģeogrāfisks termins, kas apzīmē plašu, samērā līdzenu augstienes apgabalu, kas paceļas virs apkārtējās teritorijas. Tā ir kalnu vai kalnu grēdas daļa ar minimālām augstuma atšķirībām, bieži vien ar plakanu vai viļņotu virsmu.
Galvenās īpašības:
- Plaša, izstiepta teritorija.
- Ievērojams augstums virs jūras līmeņa (parasti vairāki simti metri).
- Relatīvi līdzens reljefs, lai gan var būt nelieli pauguri vai ielejas.
Piemēri:
1. Dekāna plakankalne Indijā — viena no lielākajām pasaulē, veidojusies vulkānisko izlievumu rezultātā.
2. Kolorādo plakankalne ASV — pazīstama ar krāšņajām kanjonu ielejām un nocietinātām nogāzēm.
3. Anatolijas plakankalne Turcijā — ar kontinentālu klimatu, svarīga vēsturiskā reģiona daļa.
4. Maskavas augstiene Krievijā — piemērs mazāka mēroga plakankalnei Austrumeiropas līdzenumā.
Atšķirība no citiem reljefiem:
- No kalniem atšķiras ar līdzenāku virsmu.
- No līdzenumiem atšķiras ar ievērojami lielāku augstumu.
Termins lietots gan ģeogrāfijā, gan ģeoloģijā, lai raksturotu noteikta veida augstienes reljefu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.