"Placis" latviešu valodā ir vīriešu dzimtes lietvārds, kas apzīmē plakanu, bieži apaļu vai ovālu maizei līdzīgu cepumu, ko tradicionāli gatavo no rupjās miltu mīklas, parasti uz akmeņiem vai plakanas pannas virsmas.
Galvenās īpašības:
- Parasti nedaudz salds (bieži ar sinepēm, kanēli, medu).
- Bieži saistīts ar latviešu tautas tradīcijām (piemēram, Lieldienām).
- Konsistence var būt no maigiem līdz kraukšķīgiem.
Piemēri lietojumā:
1. Lieldienās vecmāmiņa cepla garšīgus sinepju plačus.
2. Veikalā nopirku tradicionālos medus plačus kafijai.
3. Bērniem visvairāk patika kanēļa plači ar karstu pienu.
Etimoloģija: Vārds cēlies no pamatnozīmes "plakans" (salīdzināt ar "plakans", "plakt").
Nianse: Dažreiz lietots arī kā vārda "plats" pamazināmā forma (piemēram, "plačais galds" → mazs plats galds), bet šajā nozīmē tas ir retāk sastopams.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.