konsistence
Konsistence (latīņu: consistere — "stāvēt kopā, noturēties") nozīmē:
1. Iekšējo īpašību noturību un vienveidību — materiālam, vielai, sistēmai.
2. Rīcības, principu vai kvalitātes noturību — cilvēka darbībā, uzskatos.
Īsumā: Tas ir vienmērīgums, noturība, stabila kvalitāte.
Piemēri lietošanai:
1. Par materiālu/vielu:
"Desas mīkstumam ir piemērota konsistence — ne pārāk biezens, ne šķidrs."
"Krēmam ir maiga, gluda konsistence."
2. Par cilvēka rīcību/principiem:
"Viņa atzinumos ir iespaidīga konsistence — vienmēr ievēro solītos termiņus."
"Lai gūtu uzticēšanos, svarīga ir konsistence darbā un komunikācijā."
3. Tehniskā/mācību nozīmē:
"Datu konsistence sistēmā tiek nodrošināta ar regulāru sinhronizāciju."
"Vingrinājumu regulāra veikšana dod konsistenci treniņu procesam."
Sinonīmi: noturība, konsekvence, vienveidība, stabilums.
Pretstatā: nepastāvība, nevienmērīgums, mainīgums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.