pirmsfeodālisma
"Pirmsfeodālisma" nozīme īsumā:
Tas apzīmē sabiedrības attīstības posmu pirms feodālisma, kad vēl nav izveidojusies tipiskā feodālā sistēma ar zemes īpašniekiem (lēņu saimniekiem) un pakļautiem zemniekiem. Šajā periodā pastāv pāreja no kopienu (cilšu) iekārtas uz agrāno klasu sabiedrību, bet vara vēl nav centralizēta, un zemes īpašumattiecības nav pilnībā formalizētas.
Piemēri:
1. Senās Romas sabiedrība republikas laikā (pirms impērijas) – pastāvēja lielā zemes īpašumu (latifundiju) sistēma, bet vēl nebija izveidojusies feodālā pakļautība, kas raksturīga viduslaiku Eiropai.
2. Ķīna Džou dinastijas laikā (apm. 1046–256 g. p.m.ē.) – pastāvēja decentralizēta vara ar zemes piešķiršanu aristokrātijai, bet bez stingras feodālās hierarhijas, kas vēlāk pastiprinājās.
3. Franku valsts Merovingu periodā (5.–8. gadsimts) – pirms Karļa Lielā reformām, kad vara balstījās uz karavadoņu un karalistes savstarpējām saistībām, bet vēl nepilnīgi izveidojās lēņu sistēma.
Svarīgi:
Termins bieži tiek lietots, lai apzīmētu pārejas posmu no vergu turēšanas vai cilšu iekārtas uz feodālo sabiedrību, kurā pakāpeniski veidojas zemes īpašuma un personīgās uzticības attiecības.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.