pirmmutnieki
"Pirmmutnieki" latviešu valodā nozīmē cilvēki, kas dzīvoja ļoti senos laikos, pirms vēsturiski pierakstītā laika; aizvēstures laikmeta iedzīvotāji.
Citiem vārdiem sakot, tie ir senākie zināmie cilvēku priekšteči vai senatnīgas sabiedrības pārstāvji, par kuriem zināms no arheoloģijas atradumiem, nevis rakstītajiem avotiem.
Piemēri lietojumam:
1. Vēstures kontekstā:
"Arheoloģiskie izrakumi liecina, ka pirmmutnieki tagadējās Latvijas teritorijā parādījās jau aizvēstures laikā."
"Mūsu pirmmutnieki izmantoja akmens rīkus un nodarbojās ar medībām un vākšanu."
2. Metaforiskā nozīmē (par senām tradīcijām vai uzskatiem):
"Šīs svētku tradīcijas mums ir mantojuši no mūsu pirmmutniekiem."
"Mūsu pirmmutnieku gudrība vēl joprojām ir aktuāla."
Sinonīmi: senči, priekšteči, aizvēstures iedzīvotāji, paleolīta/neolīta laikmeta cilvēki.
Vārds visbiežāk tiek lietots, runājot par aizvēsturi, etnogrāfiju un nacionālo identitāti, uzsverot seno sakni un kultūras mantojumu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.