"Pirmiekarotājs" nozīmē pirmais, kas apgūst, iekaro vai apdzīvo kādu teritoriju — cilvēks vai grupa, kas ienāk jaunā, neizzinātā apvidū, lai tur apmestos, izpētītu to vai iekarotu.
Piemēri:
1. Vēsturiski: Eiropieši, kas devās uz Ameriku 15.–17. gadsimtā, tiek uzskatīti par pirmiekarotājiem, jo apdzīvoja līdz tam neaiztiktas zemes.
2. Mūsdienās: Zinātnieks, kurš pirmo reizi ierodas un pēta neapgūtu džungļu apvidu, var tikt saukts par pirmiekarotāju zinātnē.
3. Pārnestā nozīmē: Uzņēmējs, kurš izveido jaunu tirgu vai tehnoloģiju, bieži tiek dēvēts par pirmiekarotāju savā nozarē.
Sinonīmi: pionieris, iekarotājs, atklājējs, kolonizators (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.