pirmiekarotāja
"Pirmiekarotāja" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē pirmo cilvēku, kas apmetas un apgūst jaunu, neapdzīvotu teritoriju — tas ir, kolonistu, iekarotāju vai pirmiedzīvotāju noteiktā apvidū.
Īsa nozīme: pirmais ienācējs/apdzīvotājs jaunā zemē; kolonists.
Piemēri:
1. Vēsturisks konteksts:
Eiropieši, kas 17. gadsimtā ieradās Ziemeļamerikā, bija pirmiekarotāji, kas dibināja kolonijas piekrastes reģionos.
2. Metaforisks lietojums:
Zinātnieks tiek dēvēts par pirmiekarotāju kvantu fizikas jomā, jo viņš veica pirmos pētījumus šajā jaunajā nozarē.
Sinonīmi: pionieris, kolonists, pirmiedzīvotājs, iekarotājs (kontekstā atkarībā no nokrāses).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.