"Pirmbūtne" nozīme:
Tas ir reti lietots latviešu valodas vārds, kas apzīmē pamatā esošu būtību, pamatsubstanci vai sākotnējo, oriģinālo esību. Vārds cēlies no vārdiem "pirm-" (sākotnējs, pirmais) un "būtne" (būtība, esība). Lietošana ir vairāk filozofiskā vai literārā kontekstā.
Piemēri:
1. Filozofijā:
"Dabas filozofi meklēja pasaules pirmbūtni — to, no kā viss ir radies."
(Šeit tas varētu nozīmēt ūdeni, gaisu, atomus vai citu pamatelementu.)
2. Mītoloģijā:
"Senajos mītos haoss tika uzskatīts par visas radības pirmbūtni."
3. Pārnestā nozīmē (literatūrā):
"Viņa dzejā mīlestība ir dzīvības pirmbūtne."
(Kā pamatspēks vai sākotnējais avots.)
Sinonīmi (atkarībā no konteksta):
- pamatbūtība
- sākotne
- substancija
- elements
- avots
Piezīme:
Vārds "pirmbūtne" mūsdienu ikdienas valodā lietots ļoti reti, biežāk sastopams filozofiskos, zinātniskos vai daiļliteratūras tekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.