pinēja

"Pinēja" ir darbības vārds pinēt pagātnes laiks (3. persona, vienskaitlis), kas nozīmē:

Nozīme:
Pīt, aust (parasti par matiem, saknēm, zariem u.c.). Bieži lietots, lai aprakstītu kaut ko sarežģīti sapītu vai savītu.

Piemēri:
1. Matos:
"Viņa rūpīgi pinēja bizi, pirms devās uz balli."
(Šeit – pīta matus.)

2. Dabā/metaforiski:
"Īlenis pinēja saknes ap akmeni, veidojot blīvu pinumu."
(Šeit – saknes savijas/apņēmušas.)

3. Mākslinieciskā kontekstā:
"Amatnieks pinēja rotājumu no koka mizas."
(Šeit – austa/sapīta rotājumu.)

Sinonīmi: pīta, vīja, austa, savija.
Piezīme: Vārds vairāk literārs vai dialektisks, ikdienā biežāk lieto "pīta".

Įrašas
Paaiškinimas	"Pinēja" ir darbības vārds pinēt pagātnes laiks (3. persona, vienskaitlis), kas nozīmē: Nozīme: Pīt, aust (parasti par matiem, saknēm, zariem u.c.). Bieži lietots, lai aprakstītu kaut ko sarežģīti sapītu vai savītu. Piemēri: 1. Matos: "Viņa rūpīgi pinēja bizi, pirms devās uz balli." (Šeit – pīta matus.) 2. Dabā/metaforiski: "Īlenis pinēja saknes ap akmeni, veidojot blīvu pinumu." (Šeit – saknes savijas/apņēmušas.) 3. Mākslinieciskā kontekstā: "Amatnieks pinēja rotājumu no koka mizas." (Šeit – austa/sapīta rotājumu.) Sinonīmi: pīta, vīja, austa, savija. Piezīme: Vārds vairāk literārs vai dialektisks, ikdienā biežāk lieto "pīta".
	Išsaugoti

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.