pilnumpilns
"Pilnumpilns" ir latviešu valodas saliktais īpašības vārds, kas nozīmē pilns ar pilnībām vai pilnībā pilns. Tas izsaka augstāko pilnības pakāpi — kaut kas ir tik pilnīgs, ka tajā vairs nevar ietvert neko citu.
Nozīmes nianses:
- Lietots, lai uzsvērtu absolūtu pilnību, pārpilnību.
- Bieži lietots reliģiskā vai filosofiskā kontekstā, lai apzīmētu Dieva vai augstākās būtnes pilnību.
Piemēri:
1. Reliģisks konteksts:
"Dievs ir pilnumpilns mīlestībā un žēlastībā."
(Šeit uzsvērta Dieva absolūtā, neizsmeļamā pilnība.)
2. Dzejas/retorisks lietojums:
"Vasaras vakars bija pilnumpilns ar smaržām un skaņām."
(Pārnestā nozīmē — vakars šķita nepārspējami bagāts, pilnīgs.)
3. Filosofisks apraksts:
"Dzīve ir pilnumpilna ar iespējām un brīnumiem."
(Uzsvērta dzīves absolūtā bagātība.)
Piezīme: Vārds "pilnumpilns" ir reti lietots ikdienas sarunvalodā, biežāk sastopams literatūrā, dzejā, reliģiskos tekstos vai augstilīgā stilā. Tas ir sinonīms vārdiem "pilnīgs", "pārpilnīgs", bet ar stiprāku ekspresīvo nokrāsu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.