pilnskanība

"Pilnskanība" nozīmē skaņu pilnību, skaļumu, skanīgumu — tas ir īpašības vārds, kas raksturo kaut ko skaļu, skanīgu, kas piepilda telpu ar skaņu.

Piemēri:
1. Dziedātāja balss bija iespaidīga ar savu pilnskanību — tas nozīmē, ka balss bija skaļa, skanīga, piepildīja koncertzāli.
2. Ērģeļu mūzikas pilnskanība katedrālē aizrāva klausītājus — skaņa bija bagātīga, spēcīga un telpu pilnībā piepildoša.

Sinonīmi: skanīgums, skaļums, skanējums, ressonanse.
Pretstatā: klusums, klusinātība, vājš skaņas spēks.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'pilnskaniba' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Pilnskanība" nozīmē skaņu pilnību, skaļumu, skanīgumu — tas ir īpašības vārds, kas raksturo kaut ko skaļu, skanīgu, kas piepilda telpu ar skaņu. Piemēri: 1. Dziedātāja balss bija iespaidīga ar savu pilnskanību — tas nozīmē, ka balss bija skaļa, skanīga, piepildīja koncertzāli. 2. Ērģeļu mūzikas pilnskanība katedrālē aizrāva klausītājus — skaņa bija bagātīga, spēcīga un telpu pilnībā piepildoša. Sinonīmi: skanīgums, skaļums, skanējums, ressonanse. Pretstatā: klusums, klusinātība, vājš skaņas spēks.