pilnskaņa
"Pilnskaņa" nozīme:
Tas ir skaņu mākslas (fonētikas) termins, kas apzīmē skaņu, kas veidojas ar brīvu gaisa plūsmu mutē, bez šķēršļiem vai sprauslas sašaurinājumiem. Citiem vārdiem, pilnskaņas ir skaņas, kuru izrunā gaisa plūsma netiek būtiski traucēta, un balss saites vibrē.
Galvenās pazīmes:
- Balss saites iesaistītas (tās ir balsīgas skaņas).
- Gaisa plūsma iziet brīvi caur muti.
- Pretstatā plūdskanām (piemēram, /f/, /s/), kur gaisa plūsma tiek "berzēta" pret šķēršļiem.
Piemēri latviešu valodā:
1. Patskaņi – visi patskaņi ir pilnskaņas:
- /a/ kā autobuss
- /i/ kā izlaists
- /u/ kā upe
2. Līdzskanī – daži līdzskaņi arī ir pilnskaņas:
- /m/ kā māja
- /n/ kā nākotne
- /l/ kā lapa
- /r/ kā rīts
Neliels salīdzinājums:
- Pilnskaņa /m/: balss saites vibrē, gaisa plūsma iziet caur degunu.
- Plūdskana /s/: balss saites ne vibrē, gaisa plūsma beržas pret zobu šķēršli.
Īsumā: Pilnskaņas ir balsīgas skaņas ar brīvu gaisa plūsmu, un tās ietver visus patskaņus un dažus līdzskaņus.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.