"Pīkstēšana" nozīme:
Tas ir skaņas apzīmējums — tievs, augstas frekvences, bieži kairinošs vai sīksts troksnis, ko rada berze, vibrācija vai spiediens. Bieži lietots, lai aprakstītu mehānisku skaņu, dzīvnieku vai cilvēku balss izteiksmi.
Piemēri:
1. Mehānisks piemērs:
"Vecās durvis pīkstēja, katru reizi, kad tās atvēra."
2. Dzīvnieku piemērs:
"Pele pīkstēja zem grīdas dēļiem."
3. Cilvēka balss/mīmikas piemērs:
"Bērns sāka pīkstēt, kad viņam atņēma rotaļlietu."
"Nestop pīkstēt par niekiem!" (pārnestā nozīmē — sūdzēties sīkumos).
Sinonīmi: čīkstēšana, spiegšana, kvēlošana (atkarībā no konteksta).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.