pievakars
"Pievakars" latviešu valodā nozīmē vakara sākums, vakarīgā laika brīdis — tas ir laiks pēc saulrieta, kad debesis vēl ir nedaudz gaišas, bet jau iestājas krēsla. Vārds ir literārs un dzejisks, bieži lietots dzejā vai glezniecībā, lai apzīmētu mierīgu, noslēpumainu vakara atmosfēru.
Piemēri lietojumā:
1. Dzejā:
"Klusais pievakars nolīst pār mežu, / un zvaigznes pamazām atmostas debesīs."
(Šeit "pievakars" simbolizē pāreju no dienas uz nakti, radot mierīgu tēlu.)
2. Prozā:
"Pievakarā viņi pastaigājās pa jūras malu, klausoties viļņu šalkoņu."
(Norāda uz konkrētu laiku — vakarā, tūlīt pēc saulrieta.)
3. Aprakstā:
"Gleznotājs centās noķert maigo pievakara gaismu savā ainavā."
(Izcelts kā īpašs, daiļradiāls brīdis.)
Sinonīmi: vakarīgs, krēslas laiks, vakara krēsla.
Antonīmi: rīts, pusdienlaiks, dienas vidus.
Vārds "pievakars" cēlies no saknes "vakar-" ar priedēkli "pie-", kas norāda uz laika tuviņu ("pie vakara"). Tas lietots jau senos latviešu folkloras tekstos, piemēram, tautasdziesmās.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.