"Pietupiens" ir latviešu valodas vārds, kas apzīmē pazeminātu, pazemīgu, padevīgu izturēšanos vai izteiktu cieņu, bieži vien ar fizisku noliekšanos (piemēram, paklanoties vai nometoties ceļos). Tas var būt gan īsts, gan izsmalcināts, ironisks vai pat pazemojošs žests.
Īsumā:
Tas ir pazemības žests, kas parasti izsaka pakļaušanos, godbijību vai lūgumu.
Piemēri:
1. Fizisks žests:
"Viņš nometās ceļos un ar pietupienu lūdza piedošanu."
(Šeit tas ir pazemības izrādīšana, lūdzot piedot.)
2. Ironisks/izsmalcināts lietojums:
"Ar izspīlētu pietupienu viņš atvēra durvis, it kā runātu ar karali."
(Šeit žests ir pārspīlēts, lai izceltu padevību, kas var būt nepatiesa vai izsmalcināta.)
3. Allegorisks lietojums (pārnestā nozīmē):
"Valdība ar savu lēmumu izrādīja pietupienu lielajiem investoriem."
(Šeit tas nozīmē padevību vai pārlieku lielu pakļaušanos citu interesēm.)
Skaidrojums:
Vārds "pietupiens" cēlies no darbības vārda "pietupt" (noliekties, nometies ceļos). Tas nereti lietots literatūrā, retorikā vai sarunvalodā, lai aprakstītu ne tikai fizisku kustību, bet arī morālu vai sociālu pazemību. Kontekstā tas var būt gan pozitīvs (piemēram, cieņas izrādīšana), gan negatīvs (piemēram, zemisks pakļaušanās žests).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.