pienība
"Pienība" nozīme:
Tas ir abstrakts lietvārds, kas apzīmē zemu vērtību, nievājošu attieksmi, nicināšanu vai zemu novērtējumu. Lieto, lai raksturotu kāda cilvēka, darbības vai parādības nenozīmīgumu, nievājamību vai nicināšanu.
Piemēri:
1. Viņa uzskatīja šo amatu par pienību savām spējām.
(Nozīme: amats tika uztverts kā pārāk nievējošs/vienkāršs.)
2. Valdība ar pienību noraidīja opozīcijas priekšlikumus.
(Nozīme: ar nicinošu/nepietiekami nopietnu attieksmi.)
3. Tādas rīcības vienīgā iznākums ir pašas personas pienība.
(Nozīme: rezultāts ir pazemošs/stāvoklis, kas raisa nicinājumu.)
Sinonīmi: nicinājums, nievāšana, zema vērtība, nicība.
Antonīmi: cieņa, augstvērtība, novērtējums.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.