pieklīdenis

"Pieklīdenis" nozīme:
Tas ir cilvēks, kurš uzvedas pārlieku pieklājīgi, pieticīgi vai pakļāvīgi, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — liekas mākslots, pārspīlēts vai pat pieglaimīgs, lai iegūtu labvēlību.

Piemēri lietojumā:

1. Vienkāršs teikums:
"Viņš runāja ar direktoru kā īsts pieklīdenis, lai iegūtu paaugstinājumu."

2. Raksturojumā:
"Tā kārtējā pieklīdenī uzvedība mani kaitina — viņš visu laiku pieklājīgi māj ar galvu un nepiedāvā savas domas."

Sinonīmi: pieglaimīgs cilvēks, piekāpīgais, līķis (sarunvalodā), pakļāvīgais.
Antonīmi: neatkarīgs, patstāvīgs, pašpārliecināts cilvēks.

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'pieklidenis' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Pieklīdenis" nozīme: Tas ir cilvēks, kurš uzvedas pārlieku pieklājīgi, pieticīgi vai pakļāvīgi, bieži vien ar negatīvu nokrāsu — liekas mākslots, pārspīlēts vai pat pieglaimīgs, lai iegūtu labvēlību. Piemēri lietojumā: 1. Vienkāršs teikums: "Viņš runāja ar direktoru kā īsts pieklīdenis, lai iegūtu paaugstinājumu." 2. Raksturojumā: "Tā kārtējā pieklīdenī uzvedība mani kaitina — viņš visu laiku pieklājīgi māj ar galvu un nepiedāvā savas domas." Sinonīmi: pieglaimīgs cilvēks, piekāpīgais, līķis (sarunvalodā), pakļāvīgais. Antonīmi: neatkarīgs, patstāvīgs, pašpārliecināts cilvēks.