Piedruja
"Piedruja" ir ģeogrāfisks termins, kas apzīmē piekrastes zemes joslu, kas periodiski tiek applūdināta jūras paisuma laikā un atstāta vaļā bēguma laikā. Tās ir lēzeni nolaidenas, bieži dūņainas vai smilšainas teritorijas, kas atrodas starp augsto un zemo paisumu līmeni.
Galvenās īpašības:
- Atrodas jūras, līča vai līča piekrastē.
- Pastāvīgi mainās līmenis un platums atkarībā no paisuma un bēguma.
- Bieži bagātīgas ar barības vielām, svarīgas daudzu dzīvnieku (piemēram, zivju, putnu, molusku) dzīves ciklam.
Piemēri:
1. Ziemeļjūras piekrastē (piemēram, Vācijas, Nīderlandes) — plašas, dūņainas piedrujas, kas ir svarīga migrējošo putnu atpūtas vieta.
2. Rīgas līča piekrastē Latvijā — piemēram, piekraste pie Carnikavas vai Engures, kur smilšainās un dūņainās piedrujas veidojas Baltijas jūras ietekmē.
3. Montsentmičela līcis Francijā — slavenas, milzīgas smilšu-dūņu piedrujas, kas izzūd un atkal parādās paisuma un bēguma ritmā.
Sinonīmi latviešu valodā: paisuma josla, bēguma zona, līdzenā piekraste. Termins bieži lietots dabas aizsardzības, ģeogrāfijas un ekoloģijas kontekstā.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.