piecnieks
"Piecnieks" latviešu valodā ir vēsturisks termins, kas apzīmēja zemnieku, kas maksāja nodevas (piecas) kāda feodāla (piemēram, baznīcas vai muižas) labā.
Īsi sakot: piecnieks bija atkarīgs zemnieks, kas par zemes lietošanu maksāja nodevas (bieži vien 1/5 no ražas).
Piemēri lietojumā:
1. Vēstures kontekstā:
"Viduslaiku Latvijā piecnieki bija viens no visnabadzīgākajiem zemnieku slāņiem, jo lielāko daļu ražas atdeva kungam."
"Dokumentos minēts, ka 1690. gadā šajā muižā strādāja 12 piecnieku ģimenes."
2. Mūsdienu lietojumā (alegoriski vai pārnestā nozīmē):
"Jūties kā piecnieks savā darbā, kad viss pelnījums jāatdod virsniekam." (kā metafora par ekspluatāciju)
"Šis līgums padara mūs par mūsdienu piecniekiem — 20% no peļņas mums, pārējais investoriem."
Svarīgi: Mūsdienās šis vārds lietots ļoti reti, galvenokārt vēstures diskusijās, literatūrā vai kā spilgts salīdzinājums, lai raksturotu cilvēku, kas ir atkarīgs un iegūst nelielu daļu no sava darba augļiem. Tas nav ikdienas vārds.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.