periderma
Periderma (no grieķu valodas: peri — 'apkārt', derma — 'āda') ir augu aizsargājošs audu slānis, kas veidojas uz vecākiem stumbriem, saknēm un zariem, aizstājot sākotnējo epidermu. Tas sastāv no trim galvenajām daļām:
1. Fellogēns (korķa kambijs) — veidojošais slānis.
2. Fellems (korķa auds) — ārējā aizsargkārta, kas sastāv no nostāvinātām, necaurlaidīgām šūnām.
3. Felloderms — iekšējais dzīvo šūnu slānis.
Galvenās funkcijas:
- Aizsardzība pret ūdens zudumu, mehāniskiem bojājumiem, temperatūras izmaiņām un patogēniem.
- Gāzu apmaiņas regulēšana caur lenticelām (mazām atverēm peridermā).
Piemēri:
1. Koki — ozolu, priedes vai bērza stumbru brūnā, plaisājošā miza galvenokārt ir periderma. Bērzam virs peridermas atrodas raksturīgais baltais nokarenošais korķa slānis.
2. Saknes — vecākās koku saknes, piemēram, burkānu vai biešu sakņu apvalks, satur peridermu.
3. Augļi — kartupeļu bumbuļu miziņa sastāv no peridermas, kas aizsargā iekšējos audus.
Periderma ir svarīga daudzgadīgiem augiem, ļaujot tiem pārdzīvot nelabvēlīgus apstākļus un nodrošinot mehānisku izturību.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.