pēcrenesanses
"Pēcrenesanses" ir mākslas vēstures termins, kas apzīmē renesanses stila atdzimšanu vai atgriešanos vēlākos laikmetos, parasti pēc renesanses perioda. Tas nav atsevišķs vēsturisks periods, bet gan stilistisks atsaukšanās uz renesansi arhitektūrā, mākslā vai dizainā.
Īsumā:
Tas ir neorenesanses jēdziena līdzvērtīgs latviski — kad mākslinieki vai arhitekti apzināti atgriežas pie renesanses formas, proporcijām, dekoru vai idejām.
Piemēri:
1. Arhitektūrā — daudzas 19. gadsimta Eiropas un ASV ēkas, kas celtas neorenesanses stilā, piemēram, muzeji, teātri vai valsts iestāžu ēkas ar simetriju, kolonnām, frontoniem, kas atgādina renesansi.
2. Mākslā — 19.–20. gadsimta mākslinieki, kas atsakās no romantisma vai modernisma un apzināti atgriežas pie renesanses kompozīcijas, tēmu vai tehnikas (piemēram, akadēmiskā māksla).
3. Interjerā — mēbeļu vai interjera detaļas, kas imitē renesanses rakstus, piemēram, koka greznumi, intarsija, arhitektūras elementi.
Svarīgi:
Termins vairāk lietots mākslas vēstures kontekstā, lai apzīmētu fenomenu, nevis oficiālu periodu. Bieži lietots kā sinonīms "neorenesansei", īpaši, runājot par 19. gadsimta historicismu.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.