"Paviršums" nozīme:
Tas ir virsmas ārējais slānis vai augšējā daļa, kas parasti ir gluda, plakana vai viegli izliekta. Bieži lietots, lai apzīmētu kaut ko ne dziļu, virspusēju vai ārēju.
Piemēri:
1. Fiziska virsma:
"Galda paviršums bija tīri noslaucīts."
"Ūdens paviršums atspoguļoja mākoņus."
2. Abstraktā nozīmē (virspusējība):
"Viņa zināšanas par tēmu bija tikai paviršumā."
"Diskusija pieskārās tikai problēmas paviršumam."
Sinonīmi: virsa, ārējais slānis, virspuse.
Antonīmi: dziļums, kodols, būtība.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.