"Pavilna" ir vecs latviešu vārds, kas nozīmē "pavilnis, nojume, nojume no saules, vēja vai lietus".
Tas apzīmē vieglu, pagaidu vai dabīgu patvērumu, piemēram, no koka zariem vai auduma.
Piemēri:
1. Dabā:
"Ceļotāji no zariem un lapām izveidoja pavilnu, lai paslēptos no lietus."
2. Vēsturiski/folklorā:
"Senos laikos ganīšanā no vēja taisīja pavilnu no nokritušiem kokiem."
3. Mūsdienu lietojums (reti):
"Bērni pagalmā izstiepa segu starp kokiem, lai būtu pavilna karstajā dienā."
Piezīme:
Vārds mūsdienās lietots ļoti reti, biežāk literatūrā vai dialektos. Tam radniecīgi vārdi ir "pavilnis" (mūsdienu standartvalodā) un "pavilona" (no franču valodas).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.