paviļas
"Paviļas" ir latviešu valodas lietvārds, kas apzīmē nelielu, atsevišķu, parasti vienstāvu ēku ar funkcionālu nolūku (piemēram, novietošanai, uzglabāšanai, darbam vai atpūtai). Tas bieži atrodas parkos, dārzos, pludmalēs vai citās atklātās teritorijās.
Galvenās nozīmes nianses:
- Neliela, viegli celta ēciņa.
- Bieži vien ar atvērtu vai daļēji aizvērtu konstrukciju.
- Izmanto kā noliktavu, tirdzniecības punktu, atpūtas vietu vai pakalpojumu objektu.
Piemēri lietojumā:
1. Pludmales paviļas – neliela būdiņa, kurā var nopirkt dzērienus vai izīrēt pludmeles inventāru.
"Vasarā strādāju peldēšanās paviļā, kas atrodas pie ezera."
2. Dārza paviļa – nojumveida būve dārzā, lai pasargātu no lietus vai saules.
"Vecāki dārza paviļā glabā dārza instrumentus un podus."
3. Tirdzniecības/pārtikas paviļa – neliels kiosks vai veciņš.
"Tirgū iegādājos svaigus dārzeņus no vietējā lauksaimnieka paviļas."
Saistītie jēdzieni:
- Belvedere – skatu tornis vai būve ar skatu uz apkārtni.
- Kiosks – mazāks un slēgtāks nekā paviļa.
- Nojume – vienkāršāka, bieži bez sienām.
Etimoloģija:
Vārds cēlies no franču valodas (pavillon) caur krievu valodu (павильон), kas savukārt radies no latīņu papilio ("tauriņš" – arhitektūrā tas simbolizē izpletņa vai telts formu).
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.