pavēlētājs

"Pavēlētājs" nozīme:
Vārds apzīmē personu, kas dod pavēles, rīko, komandē vai valda. Tas var attiekties uz militāru vadītāju, autoritāti, likumdevēju vai kādu, kam ir vara pavēlēt citiem.

Piemēri:
1. Militārā kontekstā:
"Karaspēka pavēlētājs izdeva rīkojumu uzbrukumam."
2. Darba/vadības kontekstā:
"Uzņēmuma direktors ir galvenais pavēlētājs, kas nosaka stratēģiju."
3. Vēsturiski/relīģiski:
"Senajā Romā imperators tika uzskatīts par augstāko pavēlētāju."
4. Ikdienas lietojumā (ironiski vai metaforiski):
"Mājās suņa pavēlētājs bieži vien ir mazais bērns."

Jei žinote tikslesnę informaciją paaiškinančią 'paveletajs' reikšmę, galite ją pakeisti: REDAGUOTI ^BETA

Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.

Įrašas
Paaiškinimas	"Pavēlētājs" nozīme: Vārds apzīmē personu, kas dod pavēles, rīko, komandē vai valda. Tas var attiekties uz militāru vadītāju, autoritāti, likumdevēju vai kādu, kam ir vara pavēlēt citiem. Piemēri: 1. Militārā kontekstā: "Karaspēka pavēlētājs izdeva rīkojumu uzbrukumam." 2. Darba/vadības kontekstā: "Uzņēmuma direktors ir galvenais pavēlētājs, kas nosaka stratēģiju." 3. Vēsturiski/relīģiski: "Senajā Romā imperators tika uzskatīts par augstāko pavēlētāju." 4. Ikdienas lietojumā (ironiski vai metaforiski): "Mājās suņa pavēlētājs bieži vien ir mazais bērns."