"Pauperis" (latīņu valodā) nozīme ir nabaga vai trūcīga.
Tas bieži lietots juridiskajā terminoloģijā, lai apzīmētu personu, kurai nav līdzekļu tiesas izdevumu segšanai.
Piemēri lietojumā:
1. Juridiskā kontekstā:
- In forma pauperis — tiesas process, kurā persona (parasti ar zemu ienākumu) var rasties tiesā bez maksas vai ar samazinātiem maksājumiem.
- Piemērs: "Piesūdzētājs pieteicās in forma pauperis, lai tiesātu bez advokāta maksas."
2. Literatūrā/vēsturē:
- Vārds var apzīmēt sociālo stāvokli, piemēram: "Viņš dzīvoja kā pauperis — bez naudas un cerībām."
3. Mūsdienu lietojumā (reti):
- Var lietot metaforiski, lai raksturotu garīgu vai morālu nabadzību: "Daudzu dvēseles ir pauperis — tukšas, neskatoties uz bagātību."
Īsumā:
"Pauperis" norāda uz nabadzību, īpaši juridiskajās vai formālās valodas kontekstos.
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.