patrimonijs
"Patrimonijs" ir vārds, kas latviešu valodā nozīmē mantojumu, īpašumā esošo zemi vai īpašumu, kas pārmantots no senčiem. Tas bieži tiek lietots, lai apzīmētu vēsturisku, ģimenes vai nacionālu mantojumu — ne tikai materiālus īpašumus, bet arī kultūras, tradīciju vai vēsturisko atbildību.
Piemēri lietojumam:
1. Materiāls mantojums:
"Viņš pārvalda lielu patrimoniju — mežus un laukus, kas pārmantoti no vectēva."
2. Kultūras mantojums:
"Senās baznīcas ir mūsu nacionālais patrimonijs, kas jāuztur nākamām paaudzēm."
3. Vēsturiska atbildība:
"Valdība aizsargā arheoloģisko patrimoniju, lai saglabātu tautas saknes."
Sinonīmi: mantojums, īpašums, pēctecība, mantinājums.
Piezīme: Vārds latviešu valodā ir retāk lietots, biežāk lieto "mantojums" vai "kultūras mantojums".
Jūsų pataisymai bus išsiųsti moderatorių peržiūrai, jei informacija tikslesnė/taisyklingesnė
ji bus patalpinta vietoj esamos.